PAR PASAULES UN TRADICIONĀLO RELIĢIJU LĪDERU KONGRESU

Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu Kongresa attīstības posmi

2003. gada 13. februārī Starptautiskajā miera un saskaņas konferencē, kurai bija nozīmīga loma reliģijas, kultūru un civilizāciju tuvināšanā, Kazahstānā tika iniciēts Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu Kongress.

Par Kazahstānas panākumu pasaules atzinību un pārliecību par jaunajām iniciatīvām liecina tas, ka kongresam sveicienus nosūtīja pasaules vadošo valstu vadītāji, lielāko starptautisko organizāciju vadītāji.

2003. gada septembrī notikušais I Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu Kongress bija unikāls notikums: pirmo reizi pie viena galda pulcējās visas reliģiskās pasaules pārstāvji.

I Kongresa nozīme bija tā konceptuālajā idejā - reliģiju dialogs ir efektīvs līdzeklis strīdu risināšanai un terorisma apkarošanai. I Kongresa mērķis bija atrast kopīgus atskaites punktus pasaulē, lai izveidotu pastāvīgu starptautisku institūciju un nodrošinātu reliģisko dialogu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu.

I Kongress noslēdzās ar deklarācijas pieņemšanu, kurā garīgie līderi izteica paziņojumus par kopīgu rīcību, lai nodrošinātu saskaņu un stabilitāti sabiedrībās kā pamatu harmoniskai pasaulei nākotnē. Turklāt tika pieņemts lēmums regulāri - reizi trijos gados - rīkot starpreliģiju forumu un izveidot pastāvīgu starptautiskā un starpkonfesionālā dialoga institūciju - Kongresa sekretariātu. Tādējādi Kongress ieguva darba dialoga platformas potenciālu sistēmisku problēmu risināšanai.

2006. gada septembrī notika II Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu Kongress, kura darbs tika veikts divos virzienos: "Reliģijas brīvība un cieņa pret citu reliģiju sekotājiem" un "Reliģisko līderu loma starptautiskās drošības stiprināšanā" speciāli šim notikumam celtā jaunbūvē - Miera un saskaņas pilī.

Jau no pirmās Kongresa dienas tika pieņemts dokuments "Starpreliģiju dialoga principi", kas satur galvenās sastāvdaļas, kas vadīja dalībniekus savā darbā. Turklāt tika pieņemts noslēguma dokuments, kurā atzīta reliģijas loma mūsdienu pasaulē, kura mērķis ir stiprināt pasaules un tradicionālo reliģiju līderu lomu un misiju globālās kārtības nodibināšanā.

II Kongresa dalībnieki pieņēma arī kopīgu deklarāciju, aicinot visu reliģiju un etnisko grupu pārstāvjus novērst konfliktus, kuru pamatā ir kultūras un reliģiskās atšķirības.

2009. gada jūlijā notikušā III Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu Kongresa diskusiju centrā bija tēma "Reliģisko līderu loma tolerances, savstarpējas cieņas un sadarbības pasaules veidošanā", kurā tika veiktas noteiktas izmaiņas Kongresa formātā. Izlaušanās sesijas kļuva par jauninājumiem šajā Kongresā.

Pasākuma noslēgumā tika pieņemts kopīgs dokuments, kurā pasaules sabiedrība tiek aicināta pastāvīgi atbalstīt un veicināt reliģisko līderu un organizāciju centienus veidot auglīgu starpreliģiju dialogu, palīdzēt uzturēt reliģiju un civilizāciju dialogu.

Kongresa rezultāts bija priekšlikums izveidot Reliģisko līderu padomi, lai nodrošinātu dialogu un sadarbību ar citām starptautiskajām organizācijām, kuru darbība ir vērsta uz kultūru dialogu un ekonomisko sadarbību.

Savukārt 2012.gada maijā notika IV Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu Kongress "Miers un harmonija kā cilvēces izvēle", kurā tika uzsvērta reliģisko līderu nozīmīgā loma cilvēces drošības stiprināšanā, dialoga un savstarpējās sapratnes uzlabošanā.

Viena no būtiskākajām IV Kongresa iniciatīvām bija interneta resursa izveide vienota elektroniskā portāla G-Global ietvaros, kas veltīts globālās tolerances un uzticības veidošanai un stiprināšanai.

“Reliģisko līderu un politiķu dialogs miera un attīstības labad” bija Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu V Kongresa tēma 2015. gada jūnijā.

Viens no V Kongresa dalībnieku formulētajiem deklarācijas principiem bija balstīts uz militāro konfliktu pušu aicinājumu pārtraukt sadursmes un sarunu ceļā izstrādāt līgumus par vardarbības izbeigšanu un civiliedzīvotāju aizsardzību.

2018. gada oktobrī, paužot vienprātīgu vienošanos un pievēršoties VI Kongresa galvenajai tēmai "Reliģiskie līderi drošai pasaulei", dalībnieki pārrunāja kultūru un civilizāciju tuvināšanās jautājumus, runāja par globālo drošību un pasākumiem cīņā pret ekstrēmismu un terorismu.

VI Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu Kongresa rezultāti ir parādījuši, ka ir nepieciešams sasniegt jaunu mijiedarbības līmeni. Kongresa dalībnieku deklarācijā uzsvērts, ka visiem garīgajiem līderiem ir jāvēršas pie pasaules sabiedrības, cilvēkiem, valstīm ar aicinājumu pēc miera un drošības.

Izskanējušo iniciatīvu kopīgai īstenošanai VI Kongresa delegāti izvirzīja priekšlikumu izveidot N. Nazarbajeva centru starpkonfesionālā un starpcivilizāciju dialoga attīstībai.

Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu Kongresa misija:

• Universālu orientieru meklēšana pasaules un tradicionālajās reliģiju formās;
• Pastāvīga starptautiska starpkonfesionāla institūta darbība reliģiju dialogam un saskaņotu lēmumu pieņemšanai.

Kongresa galvenās prioritātes:

• Miera, harmonijas un tolerances apliecinājums kā nesatricināmi cilvēka eksistences principi;
• Savstarpējas cieņas un tolerances sasniegšana starp reliģijām, kultūrām, sabiedrībām un valstīm;
• Izvairīšanās no cilvēku reliģisko jūtu izmantošanas konfliktu, vardarbības un karadarbības saasināšanā.

Kongresa uzdevumi:

• Starpcivilizāciju, starpreliģiju un starpkonfesionālā dialoga un saskaņas tradīciju stiprināšana;
• Pasaules un tradicionālo līderu Kongresa pastāvīgas struktūras izveide koordinētai, objektīvai un kompetentai nākotnes starpreliģiju samitu ideoloģijas un koncepcijas sagatavošanai.;
• Sadarbība un mijiedarbība ar visām starptautiskajām organizācijām, centriem un struktūrām, kuru mērķis ir veicināt dialogu starp reliģijām, kultūrām un civilizācijām;
• Dažādu kultūru un reliģiju pārstāvju dialoga paplašināšana, iesaistot sekulāro un reliģisko mediju, jauniešu asociāciju, zinātniskās un radošās inteliģences pārstāvjus;
• Globāla dialoga veicināšana starp civilizācijām, kultūrām un reliģijām;
• Savstarpējās sapratnes un cieņas padziļināšana un stiprināšana starp reliģiskajām kopienām;
• Tolerances un savstarpējas cieņas kultūras attīstība kā pretsvars naida un ekstrēmisma ideoloģijai;
• Tēžu par "Civilizāciju sadursmi" pārsvara novēršana, kas izteikta reliģiju un garīgo tradīciju pretstatā, teoloģisko strīdu tālāka politizēšana, mēģinājumi diskreditēt vienu reliģiju ar citu.

Kongresa hronoloģija:

I Kongress - 2003.gada 23.-24.septembris. Kongresa darbā piedalījās garīgie hierarhi un goda viesi no 13 Eiropas, Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm.

II Kongress - 2006. gada 12.-13. septembris. Kongress notika jaunā, šim nolūkam celtā ēkā - Miera un saskaņas pilī. Kongresā piedalījās 29 delegācijas - pasaules un tradicionālo reliģiju pārstāvji un goda viesi no 20 Eiropas, Amerikas, Āzijas un Āfrikas valstīm.

Galvenā tēma - "Reliģija, sabiedrība un starptautiskā drošība".

III Kongress  - 2009. gada 1.-2. jūlijs. Kongresa dalībnieki - 77 delegācijas no 35 valstīm, kas pārstāvēja visas lielākās pasaules reliģijas.

Galvenā tēma - "Reliģisko līderu loma tādas pasaules veidošanā, kuras pamatā ir tolerance, savstarpēja cieņa un sadarbība".

IV Kongress - 2012. gada 30.-31. maijs. Dalībnieki - 85 delegācijas no 40 valstīm, kas pārstāv visas pasaules un tradicionālās reliģijas, kā arī autoritatīvās reliģiskās un starptautiskās organizācijas.

Galvenā tēma - “Miers un saskaņa kā cilvēces izvēle”.

V Kongress - 2015. gada 10.-11. jūnijs. Kongresa darbā piedalījās vairāk nekā 80 delegācijas no 42 valstīm.

Galvenā tēma - "Reliģisko līderu un politiķu dialogs miera un attīstības vārdā".

VI Kongress - 2018. gada 10.-11. oktobris. Dalībnieki - vairāk nekā 82 delegācijas no 43 pasaules valstīm, kas pārstāv visas pasaules un tradicionālās reliģijas, kā arī autoritatīvās reliģiskās un starptautiskās organizācijas.

Galvenā tēma - "Reliģiskie līderi drošākai pasaulei".

VII Kongress - 2022. gada 14.-15. septembrī. Dalībnieki - vairāk nekā 100 delegācijas no 50 pasaules valstīm, kas pārstāv visas pasaules un tradicionālās reliģijas, kā arī autoritatīvās reliģiskās un starptautiskās organizācijas.

Galvenā tēma - "Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu loma cilvēces garīgajā un sociālajā attīstībā pēcpandēmijas periodā".

Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu Kongresa Sekretariāts

Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu Kongresa sekretariāts ir Kongresa darba institūcija, kas nodrošina aktivitātes starplaikā starp sanāksmēm.

Tā dibināta pēc Pirmā pasaules un tradicionālo reliģiju līderu Kongresa dalībnieku lēmuma.

Kongresa Sekretariāta vadītājs - Kazahstānas Republikas parlamenta Senāta priekšsēdētājs. Sekretariātā ir pilnvaroti pasaules un tradicionālo reliģiju līderu pārstāvji no islāma, kristietības (pareizticība, katolicisms, luterisms), budisms, jūdaisms, hinduisms, zoroastrisms, daoisms, šintoisms.

Kongresa Sekretariāts veic šādu darbību:

– nodrošina gatavošanos Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu Padomes un Kongresu sanāksmēm;

– izstrādā priekšlikumus un Kongresa darba kārtību apstiprināšanai Padomē;

– sagatavo Padomes pieņemto Deklarāciju, Apelāciju un citu galīgo dokumentu projektus;

– nodrošina lēmumu projektu vai citu dokumentu izplatīšanu Padomes locekļiem:

– Padomes vārdā Sekretariāta Vadītājs pārstāv Kongresu tā attiecībās ar citiem starpreliģiju forumiem un organizācijām.